Par ko ir šis stāsts

Dažiem cilvēkiem ir svarīgi redzēt pilnu Saules aptumsumu. Kādiem citiem ceļojot patīk piedzīvot īpašus notikumus. Kad daži no šiem ļaudīm sanāk kopā, 8 cilvēku komanda (Agnese, Alīna, Anders, Edgars, Everita, Juris, Kristīne, Rūdolfs) nākamajam saules aptumsuma ceļojumam ir gatava (iepriekšējie: 2008 – 2009 – 2012 – 2013).
Lai novērotu pilnu Saules aptumsumu šogad dosimies uz sasalušo salu Špicbergenu Svalbāras arhipelāgā, kas atrodas tikai 15° attālumā no Ziemeļpola. Pie viena mēs redzēsim arī ledājus un majestātiskos kalnus šajā ziemeļu zemē. Pretēji mūsu iepriekšējam galamērķim Kenijai, Svalbāra nav dzīvniekiem bagāta, taču mēs tomēr ceram ieraudzīt kādu polārlapsu, ziemeļbriedi un (no droša attāluma) Arktikas karali – leduslāci. Mēs arī ļoti priecātos, ja izdotos redzēt ziemeļblāzmu. Tā ka turam īkšķus par šo visu!
 

Saules aptumsums

Aptumsums norisināsies 20. marta rītā. Šī aptumsuma pilnā fāze (tas ir tad, kad Mēness atrodas tieši starp novērotāju un Sauli, tādējādi pilnībā aizklājot Sauli mūsu skatam) būs redzama tika pāris vietās uz cietzemes – dāņu Fēru salās un norvēģu Svalbāras arhipelāgā, kas abas atrodas Ziemeļeiropā. Svalbāras lielākajā pilsētā Longjerbīenē pilnā aptumsuma fāze ilgs gandrīz 2,5 minūtes.

Labajā pusē vari apskatīt aptumsuma redzamības karti. Gaišāk zilā elipse iezīmē daļēju aptumsumu. Melnā elipse tās vidū – pilnu aptumsumu. Laiks animācijā dots pēc Griničas pulksteņa.
Lai uzzinātu vairāk, lasi šeit (angliski):

• Vikipēdija
• NASA aptumsuma lapa
• Interaktīva Google karte ar aptumsuma redzamības laikiem, ilgumiem un koordinātām.

 

Brauciena plāns

Pirmajos plānos bija paredzēts aptumsumu doties novērot uz Fēru salām, ar prāmi. Tas būtu kaut kas jauns saules aptumsuma braucieniem, jo mēs pagaidām vēl neesam ceļojuši ar kuģi. Taču, izpētot informāciju par klimatu, šī ideja vairs nelikās tik patīkama – pēc laikapstākļu statistikas martā 90% laika debesis bijušas mākoņainas. Tā ka, ja mēs dotos uz Fēru salām, varbūtība redzēt aptumsumu nebūtu pārāk liela.

Bija zināms, ka otra vieta, kur redzēt aptumsumu, ir Svabāra, un laikapstākļu statistika tur izskatās daudz labāk – tikai 50% mākoņainu dienu, lielākajā daļā no kurām bijušas spraugas starp mākoņiem. Taču vai tad tā vieta nav tik tālu uz ziemeļiem, ka neviens tur nevar nokļūt, ja vien nav valdības vizītes sastāvā vai nepiedalās privātā kuģa braucienā? Izrādās, ka šīs aizdomas ir pilnīgi nepareizas. Tur ne tikai pastāvīgi dzīvo divarpus tūkstoši cilvēku, bet gandrīz katru dienu 2 aviokompānijas veic regulārus lidojumus.

Mēs ieradīsimies Longjerbīenē 13. martā. Sākotnējā ideja bija nolīgt gidu, noīrēt sniega motociklus uz pāris dienām un doties dažos pārgājienos tai nedēļā, kamēr esam tur (bagātāki cilvēki var atļauties pavadīt ilgāku laiku šajā dārgajā jau tā dārgās Norvēģijas valdījumā). Doties ceļā bez gida šai plašajā un aukstajā sniega zemē nebūtu pārāk prātīgi cilvekiem, kas tur nekad nav bijuši. Taču izrādījās, ka organizētas 1 dienas ekskursijas maksā apmēram tik pat cik pašiem līgt gidu un īrēt transportu un aprīkojumu, tādēļ šis, iespējams, būs vistūristiskākais brauciens no visiem. Divas dienas mēs dosimies ekskursijās ar sniega motocikliem – vienu dienu uz Špicbergenas austrumu krastu, otru uz krievu raktuvju pilsētiņu Barentsburgu; dosimies 2 pārgājienos – uz ledājiem un uz kāda kalna virsotni, kā arī veselu dienu braukāsimies suņu pajūgos.
Seko mūsu gaitām tviterī un blogā!