15.03.2015
Rīts nomācies ar lielu vēju apmēram 14m/s. Ceļotāji pie labi klāta brokastu galda diezgan klusi, laikam visi klusībā cer, ka laiks uzlabosies un būs skaista saulaina diena.
Šīs dienas plānā brauciens ar sniega močiem uz TempelFjorden. Pirms bruciena kompānija Arctic Adventures sīki un smalki iepazīstina ar visām drošības norādēm, ieģērbj speciālos kombinezonos un zābakos. Protams – ķivere, brilles un cimdi – viss tiek nodrošināts. Īsa instukcija, kā vadīt sniega moci un…. aidā…. 
Brauciens var sākties. No sākuma visi tā piesardzīgi izmēģina gāzīti, tad bremzīti, pēc pāris minutēm aaiiiidāaaaa…. gāze grīdā, cikvien tas ir iespējams braucot rindiņā viens aiz otra.
Uzsākam braucienu uz Tempelfjordenu. Pa ceļam vairākas apstāšanās reizes, kurās uzņem dažus foto un video. Samainās braucēji vietām un reelaks/čils var sākties. Tas tāpēc, ka braucot pie sniega moča stūres tu vairāk iespringsti uz ceļu, bet sēžot aizmugurē, tu vari izbaudīt dabu, vērojot nesteidzīgos ziemeļbriežus. Viena no apstāšanāš reizēm bija pie sasaluša ūdenskrituma. Forši. Izrādās esam braukuši pa sasalušu upi, nevis, kā man likās pa ieleju, starp kalniem!
Sasniedzot Tempelfjordu paveras burvīgs skats uz ledāju Tuna un Von Post un līci. Roņus un lāčus gan neredz, bet skats tāpat ir pasakains. Piestājam lai papusdienotu Fredheimā, kur Hilmar Nous pavadīja 26 no viņa 38 ziemām in Svalbard. Var redzēt arī pasaulē vienīgo laivas hoteli kurš ir iesalis ledū – Noordenlicht. Pusdienas ir samērā gardas, ja ņem vērā faktu, ka tās ir pakās aplejamās, kaut kas līdzīgs Roltoniem!
Mēs uz sniegamočiem
Tuvojoties pilsētai Longjerbīenai, putenis pierimst, bet tā vietā sāk līt lietus, jo ir plusos. Tur kur no rīta braucot nevarēja ne nojaust par to, ka ir upe, tagad jau vietām sāk krāties ūdens.
Esam veiksmīgi izbraukuši šīsdienas maršutu. Bet vai ar to šīs dienas piedzīvojumi beidzas?! Nē! Vakarā gatavojot vakariņas (šoreiz būs veģetāras vakariņas, makaroni ar sieru) pamanām, ka vējš aiz loga stipri svilpo. Un tad pēkšņi, pļukš – nav elektrības! Iestājas klusums, pirmā doma izsisti korķi, jo sildijās vairākas tējkannas. Bet nē, izrādās nav elektrības visā ciemā! Atrodam dažādas baterijas, kas nu kuram ir paņēmies līdzi, saslēdzam tās, salejam silto ūdeni termosos, arī auksto ūdeni salejam tukšajās pudelēs, jo konstatējam, ka krānā ūdens neatjaunojas. Sēžam visi ap galdu spēlējam galda spēli Uno. Ik pa laiciņam izskan kāds melnais joks, par pēdejo sms, ko nosūtīt, jo drīz arī telefoni nestrādās. Ik pa laicinam kāds dodas uzvilkt ko siltāku, jo pamazām siltums no mājas tiek izpūsts. Opā, uz brīdi elekrība atjaunojas, visi priecīgi, bet tas tik uz brīdi…
Nu jau diezgan vēls; kāds baumo, ka šī nav parasta situācija, un ja elektrību ilgākā laikā neizdosies atjaunot nāksies evakuēties no salas! Hmm… tik nevar saprast kā tieši, jo šādā vējā (apmēram 24m/s neskaitot brāzmas un sniegputeni) domājams, ka neviena lidmašīna nepacelsies! Bet mūsos valda miers, un doma par gaišāku rītdienu, tāpēc dodamies uz čuču, ar vilnas zeķēm kājās, jo tā drošak!
Redzēs ko nesīs rītdiena!