19.03.2015
Pirmais rīts jaunajā naktsmītnē. Juris klusiņām uzmodina mani augšā un sākam pamazām gatavoties iešanai uz sēklu banku. Kamēr vāram ūdeni un gatavojam brokastis, pamazām arī pārējie mostas augšā.
Arī Maija, kas mūs izmitina pie sevis, ir augšā. Parunājāmies par visādām tēmām, tad uzjautāju viņai, vai vispār ir redzējusi leduslāci? Atbildēja apstiprinoši un teica, ka saskārās vasarā, pēc pāris nedēļām, kad jau te sākuši studēt. Viņa studijas ietvaros grupās devušies nakšņot teltīs ārpus pilsētas un no rīta pamodinājis leduslācis, jo nostrādājusi aizbiedēšanas sistēma, bet tas leduslāci nenobiedēja un tas meklēja tālāk ēdamo. Sākumā šāvuši ar signālraķeti, kas viņiem nenodarot ļaunu, tik lai aizbiedētu prom, bet tas arī nepalīdzējis un viņš turpinājis ar ēdiena meklēšanu un ēšanu. Rezultātā viņi bija izšāvuši 17 raķetes! Drīz vien parādījās izsauktais helikopters un tas beidzot nobiedējis leduslāci, kurš devās bēgt. Visi tika sveikā cauri ar lielu izbīli un pieredzi. Bija nopietni, bet tagad jau var pastāstīt ar smaidu. Pateica, ka citi, kas te ilgi dzīvo tā arī nav redzējuši nevienu leduslāci, citi pa retam ierauga, un citi jau drīz vien sastopas ar leduslāci, pēc ierašanās šeit. Ieraudzīt leduslāci ir salīdzinoši reta parādība, kā arī uzbrukt cilvēkiem vēl retāka.
Es ar Agnesi un Juri taisāmies iet garā pastaigā uz sēklu banku pa veco ceļu, kas ir pieejams sniega močiem un gājējiem (bruņotiem, jo ir ārpus pilsētas). Anders arī nāks mums līdzi līdz kādam brīdim un tad dosies savās gaitās pa pilsētu. Pārējiem arī ir savi plāni. Vieniem pastaigāt pa pilsētu, vieniem atpūsties, kā nekā šī diena ir brīva un katrs var darīt, ko vēlas.
Pirms došanās uz sēklu banku ieiesim veikalā, kur ir par brīvu internets, un pastā. Izmantojot internetu, Agnese dara lietas, ko viņa grib laicīgi sadarīt, Juris arī izmanto izdevību. Tikmēr es aplūkoju veikalus. Mani māc ziņkārība, ko te var iegādāties aktīvam dzīvesveidam. Pētot veikalu, nonācu pie secinājuma, ka te ir praktiski viss, kas būtu nepieciešams, lai uzturētos ziemas salā un vasarā. Ir pieejams visāds ekipējums, sākot no galda piederumiem līdz alpīnismam. Apģērbi ir plašā klāstā. Ir arī Hero Go pro kamera un tās piederumi. Ja nav īpašas prasības, tad te var tik pat kā atlidot bez nekā un doties šeit iepirkties, bet ir viens ‘bet’ – cena. Cena kā jau pie Norvēģiem, bet it arī pozitīvā daļa, te cenā nav iekļauti nodokļi, jo te nodokļu neesot. Ja nauda ir pa pilnam, tad var sapirkties. Ar grādīgiem dzērieniem gan ir grūtāk, jo arī te ir limitēts daudzums cik tu drīksti nopirkt. Ja esi ielidojis, tad ar lidmašīnas biļeti jādodas iepirkt, bet vietējiem ir izsniegta speciāla kartiņa, kur atzīmē cik daudz esi paņēmis.
Agnese pabeidza ar internetu un es veikalu apskati. Dodamies uz pastu un noskaidrojam pastkaršu cenas. Rīt viņi izdod speciālu pastmarku par godu saules aptumsumam. Pastmarka maksā 20NOK.
Saules pulkstenis
Dodamies uz veco ceļu un redzam vecu sniega mašīnu un trošu vagonu, kas ir nolikts publiskai apskatei. Drīz vien pamanām uz mājas sienas, ko pazīstamu no pagājušā saules aptumsuma. Austrālijas ķengura zīmi! Tik karsti te gan nav un ķengura arī nav.
Trošu vagoniņi
[… turpinājums sekos…]
Brauciens var sākties. No sākuma visi tā piesardzīgi izmēģina gāzīti, tad bremzīti, pēc pāris minutēm aaiiiidāaaaa…. gāze grīdā, cikvien tas ir iespējams braucot rindiņā viens aiz otra.