8. diena – brīvā diena. 1. daļa

19.03.2015
Pirmais rīts jaunajā naktsmītnē. Juris klusiņām uzmodina mani augšā un sākam pamazām gatavoties iešanai uz sēklu banku. Kamēr vāram ūdeni un gatavojam brokastis, pamazām arī pārējie mostas augšā.

Arī Maija, kas mūs izmitina pie sevis, ir augšā. Parunājāmies par visādām tēmām, tad uzjautāju viņai, vai vispār ir redzējusi leduslāci? Atbildēja apstiprinoši un teica, ka saskārās vasarā, pēc pāris nedēļām, kad jau te sākuši studēt. Viņa studijas ietvaros grupās devušies nakšņot teltīs ārpus pilsētas un no rīta pamodinājis leduslācis, jo nostrādājusi aizbiedēšanas sistēma, bet tas leduslāci nenobiedēja un tas meklēja tālāk ēdamo. Sākumā šāvuši ar signālraķeti, kas viņiem nenodarot ļaunu, tik lai aizbiedētu prom, bet tas arī nepalīdzējis un viņš turpinājis ar ēdiena meklēšanu un ēšanu. Rezultātā viņi bija izšāvuši 17 raķetes! Drīz vien parādījās izsauktais helikopters un tas beidzot nobiedējis leduslāci, kurš devās bēgt. Visi tika sveikā cauri ar lielu izbīli un pieredzi. Bija nopietni, bet tagad jau var pastāstīt ar smaidu. Pateica, ka citi, kas te ilgi dzīvo tā arī nav redzējuši nevienu leduslāci, citi pa retam ierauga, un citi jau drīz vien sastopas ar leduslāci, pēc ierašanās šeit. Ieraudzīt leduslāci ir salīdzinoši reta parādība, kā arī uzbrukt cilvēkiem vēl retāka.

Es ar Agnesi un Juri taisāmies iet garā pastaigā uz sēklu banku pa veco ceļu, kas ir pieejams sniega močiem un gājējiem (bruņotiem, jo ir ārpus pilsētas). Anders arī nāks mums līdzi līdz kādam brīdim un tad dosies savās gaitās pa pilsētu. Pārējiem arī ir savi plāni. Vieniem pastaigāt pa pilsētu, vieniem atpūsties, kā nekā šī diena ir brīva un katrs var darīt, ko vēlas.

Pirms došanās uz sēklu banku ieiesim veikalā, kur ir par brīvu internets, un pastā. Izmantojot internetu, Agnese dara lietas, ko viņa grib laicīgi sadarīt, Juris arī izmanto izdevību. Tikmēr es aplūkoju veikalus. Mani māc ziņkārība, ko te var iegādāties aktīvam dzīvesveidam. Pētot veikalu, nonācu pie secinājuma, ka te ir praktiski viss, kas būtu nepieciešams, lai uzturētos ziemas salā un vasarā. Ir pieejams visāds ekipējums, sākot no galda piederumiem līdz alpīnismam. Apģērbi ir plašā klāstā. Ir arī Hero Go pro kamera un tās piederumi. Ja nav īpašas prasības, tad te var tik pat kā atlidot bez nekā un doties šeit iepirkties, bet ir viens ‘bet’ – cena. Cena kā jau pie Norvēģiem, bet it arī pozitīvā daļa, te cenā nav iekļauti nodokļi, jo te nodokļu neesot. Ja nauda ir pa pilnam, tad var sapirkties. Ar grādīgiem dzērieniem gan ir grūtāk, jo arī te ir limitēts daudzums cik tu drīksti nopirkt. Ja esi ielidojis, tad ar lidmašīnas biļeti jādodas iepirkt, bet vietējiem ir izsniegta speciāla kartiņa, kur atzīmē cik daudz esi paņēmis.

Agnese pabeidza ar internetu un es veikalu apskati. Dodamies uz pastu un noskaidrojam pastkaršu cenas. Rīt viņi izdod speciālu pastmarku par godu saules aptumsumam. Pastmarka maksā 20NOK.

Vistālak uz ziemeļiem esošais saules pulkstenis

Saules pulkstenis

Četratā dodamies uz sēklu bankas pusi un stumjam sadabūtās ragavas. Pārejam pāri tiltam un dodamies apskatīt saules pulksteni, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem un rāda visu diennakti, kad te ir polārā diena. Saules pulksteņa laiks atbilst mobilā telefona pulkstenim. Pierakstāmies viesu grāmatā un safotografējam saules pulksteni, un apskatām, kā šeit ir ar kalna ēnu un kur labāk vērot aptumsumu. Secinājām, ka vieta būs laba un aptumsumu vajadzētu redzēt starp diviem kalniem.

Dodamies uz veco ceļu un redzam vecu sniega mašīnu un trošu vagonu, kas ir nolikts publiskai apskatei. Drīz vien pamanām uz mājas sienas, ko pazīstamu no pagājušā saules aptumsuma. Austrālijas ķengura zīmi! Tik karsti te gan nav un ķengura arī nav.

Trošu vagoniņi

Trošu vagoniņi

Tālāk piestājam pie vecā gaisa vagonu šķirotavas, kas pienāk no četrām pusēm un vecie statņi joprojām stāv savās vietās. Tāda kalnrūpniecības vēsture, kas te tiek saglabāta kā vēsturisks mantojums, un vecās mājas arī nav atļauts nojaukt. Ir saglabāta viena daļa posmu ar trosēm un vagoniem. Šajā vietā ir arī GeoCaching slēpnis. Vienu brīdi meklējām tā kā pēc apraksta, kur vajadzētu būt, bet drīz vien atrodam nedaudz tālāk. Tikmēr Anders uzņem bildes. Viņš tālāk nedosies un ies atpakaļ uz pilsētu.
[… turpinājums sekos…]

Longjerbīene – manu ceļojumu fantāzija

Pārdomas pirms…

Var jau būt, ka Svalbāras salu arhipelāgs (saukts arī par Špicbergenu) nav tas atpazīstamākais ģeogrāfiskais nosaukums. Iespējams, ka vairumam cilvēku šīs Arktiskās salas liekas īsts pasaules nostūris vai varbūt pat neko neizsakošs nosaukums, viens no daudzum daudzajiem vārdiem plašajā pasaules atlantā… Tomēr vai tieši šādas vietas nevilina piedzīvojumu alkstošo garu, kas mīt ikvienā no mums? Varbūt tieši tāpēc šis nosaukums – Svalbāra – un it īpaši tās galvaspilsēta Longjerbīene mīt manā sirdī un prātā jau gadiem ilgi.

Reiz, pirms vairākiem gadiem, pētot lidostas mājaslapu, uzdūros lidojumu kartei, kurā manu skatienu piesaistīja tālākais uz ziemeļiem esošais galamērķis, ko var sasniegt ar lidmašīnu. Tā bija Longjerbīene. Kā vēlāk atklājās, ar šo faktu un interesanto nosaukumu bija pilnīgi pieticis, lai šī vieta iekļūtu goda vietā manā ceļojumu fantāziju sarakstā. Varbūt tā bija ļoti neapdomīga pieķeršanās vai karstasinīga jaunības mīlestība, tomēr vai jūs spētu turēties pretī? Iedomājieties spoži baltu pasaules nostūri ar īstu sniegotu un baltu ziemu, polārlapsām un roņiem, pat polārlāčiem un ziemeļbriežiem, spožajiem ledājiem, haskiju pajūgiem un askētisko ziemeļu dabas vilinošo skaistumu.

Longjerbīene

Longjearbīene

Par pasaules nostūri runājot, tas nemaz nebūs tālu no patiesības – salu arhipelāgs atrodas vien 15° attālumā no Ziemeļpola (varbūt mums sanāks pasveicināt Santa Klausu?), turklāt tā ir vistālāk uz Ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta visā pasaulē. Cilvēki sāka apdzīvot šo vietu vien pašās 19. gadsimta beigās, savukārt 20 gs. pirmajā pusē Svalbārā attīstījās ogļu ieguves bizness. Mūsdienās liela daļa salu arhipelāga ir dabas liegumi, ir attīstījies tūrisms, kā arī zinātniskā pētniecība.

Bet tas vēl nav viss! Šī gada 20. martā šeit būs redzams pilns Saules aptumsums, kas šogad pilnajā fāzē būs vērojams vien šeit un Fēru salās!

Esam ilgi gatavojušies šai, manuprāt, sirreālajai ekspedīcijai, tomēr domāju, ka ikviena ekspedīcijas dalībnieka galvā šobrīd mudž neskaitāmi jautājumi… Vai mēs redzēsim ziemeļblāzmu? Cik īsti auksti būs tur, aiz Polārā loka? Vai laika apstākļi mums būs labvēlīgi? Vai būsim saģērbušies pietiekami silti? Vai iedraudzēsimies ar haskijiem? Vai satiksim ziemeļbriežus? Ceru, ka šī ekspedīcija iedvesmos ikvienu tās dalībnieku jaunām idejām un mērķiem, varbūt pat sniegs kādas interesantas atziņas. Lai tās neizgaistu kā vizuļojošā ziemeļblāzma vai neizkustu kā saulē zaigojošais ledus, centīsimies tās iemūžināt šajā emuārā. Katru dienu – pa nelielam gabaliņam iespaidu. Ja vien viss norisināsies pēc plāna. Tomēr, kā zināms, plāniem mēdz būt savi plāni :) Tādēļ novēliet mums veiksmi, sekojiet līdzi mūsu aktivitātēm un gaidiet mūs atpakaļ jau pavasarīgajās mājās!