8. diena – brīvā diena. 2. daļa

[… turpinājums …]

Ziemeļbrieži

Ziemeļbrieži

Ceļš turpinās trijatā. Uz ceļa redzami vien pēdu un sniega moču sliežu nospiedumi. Vecais ceļš atrodas stāva kalna augšā, un jaunais ceļš atrodas dažus metrus virs ūdens līmeņa. Pa vidam atrodas vecais gaisa vagonu ceļš. Laiks ir labs, saulains, nav vēja, tik liels sals. Pa ceļam sastopam vairākus Svalbāras īpatnējos ziemeļbriežus (Rangifer tarandus platyrhynchus)

Vēl pēc laika ir redzama lidosta, un mēs dodamies kalna augšā. Pa ceļam mums garām pabrauc liels autobuss, un drīz seko arī mini busiņš, kas piestāj un aptaujājas vai mums viss ir kārtībā, un kur dodamies bez gida pavadības. Sieviete atgādina, ka nav labākā doma klīst pašiem, bet saka ka ap šo rajonu polārlāči nav diezko manīti. Turpinām ceļu, drīz vien ir redzama sēklu bankas ieeja, un Juris jau staro. Juris iet pa taisno uz durvīm, es ar Agnesi dodamies pa ceļu un piestājam pie zīmes ar uzrakstu: Svalbard Global Seed Vault.

Sēklu banka

Sēklu banka

Esam arī paši klāt, ieeja ir milzīga, betonu būve ar metāla durvīm, virs kurām savietotas daudzas trijstūra plāksnītes no spoža metāla un priekšā neliels metāla režģa tilts. Padzeram tēju, uzkožam maizītes, sabildējamies un dodamies atpakaļ uz pilsētu. Sastopam pa ceļam tos pašus ziemeļbriežus, šoreiz tie šķērso ceļu. Nedaudz tālāk mēs paņemam vēl vienu GeoCaching slēpni, kas mani visai pārsteidza ar oriģinalitāti. Nebija daudz jāmeklē, jo tas karājās māla traukā un nobrīnījos, ka tas vēl ir vesels.

Nonākam atpakaļ pie vagonu šķirotavas, un ragavas joprojām stāv uz vietas. Agnese apsēdās un šļūcām no kalna lejā. Es neesmu iemanījies tās kontrolēt tik labi, kā daži labi. Tās ir kā krēsls uz sliedēm, kam sliedes pagarinātas uz aizmuguri, uz kā stāv un kontrolē ragavas. Krustojumā apmaināmies vietām, bet Juris tikmēr šķērsoja nogāzi pa taisno un drīz bij kalna lejā. Ar Agnesi uzņemam ātrumu. Ceļš ir ar līkumu, kuru viņa izņēma perfekti, un aizmugurē mums sekoja mašīna ar ierasto ātrumu. Tā tik bij pieredze.

Pa ceļam ieejam tajā pašā veikalā pēc interneta. Pastkartītes šeit maksā lētak ka pastā – 7NOK. Papildus noskatīju suvenīrus un kārtis savai kāršu kolekcijai. Pēc tam drīz vien esam atpakaļ mājās, kur paliekam pēdējo nakti. Daži jau mājās, daži vēl ārā.

No Andersa uzzinām, ka leduslācis ir uzbrucis čehu tūristiem. Vēlāk no Maijas uzzinām precīzāku informāciju. No rīta leduslācis bija iebāzis galvu teltī, paņēmis vienu aiz rokas un izvilcis ārā no telts. Visi bija pārsteigti, jo nenostrādāja biedēšanas sistēma ap telti. Viņi šāva ar revolveri (cik sapratu, tad viņiem gida nebija), bet tas tika spēja lāci savainot. Leduslācis meties projām, un vēlāk ļaudis sekojuši pa pēdām, lai viņu nošautu, jo ievainots lācis ir bīstams. Tā kā jaunās biedēšanas sistēmas ne vienmēr strādā, tad tie, kuriem ir vecās norvēģu armijas biedēšanas sistēmas, kuras vairs neražo, tur tās kā dārgumus, jo tās skaitās ļoti uzticamas. Arī universitāte meklē labākas alternatīvas pret šādiem gadījumiem, bet pagaidām tas nav izdevies.

Lekcija

Lekcija

Juris taisās iet uz muzeju un paēd ātrāk par mums. Mēs taisām savu maltīti un vēlāk dodamies uz to pašu (universitātes) ēku, kur auditorijā klausīsimies lekciju par saules aptumsumu. Pa ceļam, satiekam Alīnu un Edgaru, kuri nāk no savas viesnīcas. Drīz vien esam tur. Arī šeit pie ieejas ir jānovelk kurpes, un tad iekšā var staigāt ar zeķēm vai čībām. Ēka pati ir liela un plaša. Auditorija jau pārpildīta, daži jau laicīgi bija ieņēmuši sēdvietas, daži meklē vietu sānu malās. Mūs pabrīdināja, ka sānos uz kāpnēm nedrīkst sēdēt, jo tādi ir ugunsdrošības noteikumi. Tad atrodam vietu pašā priekšā uz grīdas un uzzinām, ka 2 tukšie krēsli ir brīvi, tad nu ātri okupējam tos. No vidus tiek padota mana kamera, ko biju iedevis viņiem no sāna, lai pafilmē lekciju. Tā kā esmu priekšā, tad no priekšas visu uzfilmēšu, lai labāk sarunas ierakstās.

Lekcijā tika apskatīta šādas tēmas: Saules vērošanas piesardzības pasākumi, kā to vērot, kā lietot aptumsuma brilles; kādu fotografēšanas konfigurāciju lietot noteiktajos aptumsuma brīžos; Saules uzbūve un tās darbības principi. Uzzinājām arī par Saules plankumiem, magnētiskajām vētrām, un kā rodas ziemeļblāzmas. Kā viens lektors izteicās, lielākais sapnis būtu redzēt te pilno Saules aptumsumu un apkārt ziemeļblāzmu. Lekcija forša, beigās sekoja jautājuma daļa un atbildes uz tiem. Pie recepcijas ir izliktas saules aptumsuma brilles, ko var ņemt par brīvu.

Dodamies uz mājām un atrodam vēl vienu ragavu un stumjam to ar’ uz mājām, lai no rīta būtu ērtāk somas pārvietot. Kristīne un Everita nolēmušas aiziet uz saunu, kas atrodas netālu no mājām.

Es savukārt esmu stingri nolēmis šonakt nobildēt zvaigznes un mēģināt noķer Iridium Zemes mākslīgos pavadoņus, kas pārlidos neilgi pirms diviem naktī ar nelielu intervālu. Pie reizes varbūt varētu arī ziemeļblāzmu noķert. Pārējie arī grib uz to parakstīties, bet liekas gulēt un saka, lai pamodina, ja debesis būs noskaidrojušās.

Pirms diviem Agnese nolēma iziet ārā un paskatīties, un atnāca ar sliktu ziņu, ka augšā neko nevarot redzēt. Žēl, izpaliek sabildēt Svalbāras debesis, bet gan jau kādreiz atkal te atbraukšu. Tad nu liekamies gulēt, kā nekā no rīta ir lielākais šī ceļojuma notikums, kā dēļ esam atbraukuši šeit, pilnais Saules aptumsums! Ceram uz labāko laiku un ka neviens mākonis netraucēs vērot šo parādību.
Arlabunakti!

8. diena – brīvā diena. 1. daļa

19.03.2015
Pirmais rīts jaunajā naktsmītnē. Juris klusiņām uzmodina mani augšā un sākam pamazām gatavoties iešanai uz sēklu banku. Kamēr vāram ūdeni un gatavojam brokastis, pamazām arī pārējie mostas augšā.

Arī Maija, kas mūs izmitina pie sevis, ir augšā. Parunājāmies par visādām tēmām, tad uzjautāju viņai, vai vispār ir redzējusi leduslāci? Atbildēja apstiprinoši un teica, ka saskārās vasarā, pēc pāris nedēļām, kad jau te sākuši studēt. Viņa studijas ietvaros grupās devušies nakšņot teltīs ārpus pilsētas un no rīta pamodinājis leduslācis, jo nostrādājusi aizbiedēšanas sistēma, bet tas leduslāci nenobiedēja un tas meklēja tālāk ēdamo. Sākumā šāvuši ar signālraķeti, kas viņiem nenodarot ļaunu, tik lai aizbiedētu prom, bet tas arī nepalīdzējis un viņš turpinājis ar ēdiena meklēšanu un ēšanu. Rezultātā viņi bija izšāvuši 17 raķetes! Drīz vien parādījās izsauktais helikopters un tas beidzot nobiedējis leduslāci, kurš devās bēgt. Visi tika sveikā cauri ar lielu izbīli un pieredzi. Bija nopietni, bet tagad jau var pastāstīt ar smaidu. Pateica, ka citi, kas te ilgi dzīvo tā arī nav redzējuši nevienu leduslāci, citi pa retam ierauga, un citi jau drīz vien sastopas ar leduslāci, pēc ierašanās šeit. Ieraudzīt leduslāci ir salīdzinoši reta parādība, kā arī uzbrukt cilvēkiem vēl retāka.

Es ar Agnesi un Juri taisāmies iet garā pastaigā uz sēklu banku pa veco ceļu, kas ir pieejams sniega močiem un gājējiem (bruņotiem, jo ir ārpus pilsētas). Anders arī nāks mums līdzi līdz kādam brīdim un tad dosies savās gaitās pa pilsētu. Pārējiem arī ir savi plāni. Vieniem pastaigāt pa pilsētu, vieniem atpūsties, kā nekā šī diena ir brīva un katrs var darīt, ko vēlas.

Pirms došanās uz sēklu banku ieiesim veikalā, kur ir par brīvu internets, un pastā. Izmantojot internetu, Agnese dara lietas, ko viņa grib laicīgi sadarīt, Juris arī izmanto izdevību. Tikmēr es aplūkoju veikalus. Mani māc ziņkārība, ko te var iegādāties aktīvam dzīvesveidam. Pētot veikalu, nonācu pie secinājuma, ka te ir praktiski viss, kas būtu nepieciešams, lai uzturētos ziemas salā un vasarā. Ir pieejams visāds ekipējums, sākot no galda piederumiem līdz alpīnismam. Apģērbi ir plašā klāstā. Ir arī Hero Go pro kamera un tās piederumi. Ja nav īpašas prasības, tad te var tik pat kā atlidot bez nekā un doties šeit iepirkties, bet ir viens ‘bet’ – cena. Cena kā jau pie Norvēģiem, bet it arī pozitīvā daļa, te cenā nav iekļauti nodokļi, jo te nodokļu neesot. Ja nauda ir pa pilnam, tad var sapirkties. Ar grādīgiem dzērieniem gan ir grūtāk, jo arī te ir limitēts daudzums cik tu drīksti nopirkt. Ja esi ielidojis, tad ar lidmašīnas biļeti jādodas iepirkt, bet vietējiem ir izsniegta speciāla kartiņa, kur atzīmē cik daudz esi paņēmis.

Agnese pabeidza ar internetu un es veikalu apskati. Dodamies uz pastu un noskaidrojam pastkaršu cenas. Rīt viņi izdod speciālu pastmarku par godu saules aptumsumam. Pastmarka maksā 20NOK.

Vistālak uz ziemeļiem esošais saules pulkstenis

Saules pulkstenis

Četratā dodamies uz sēklu bankas pusi un stumjam sadabūtās ragavas. Pārejam pāri tiltam un dodamies apskatīt saules pulksteni, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem un rāda visu diennakti, kad te ir polārā diena. Saules pulksteņa laiks atbilst mobilā telefona pulkstenim. Pierakstāmies viesu grāmatā un safotografējam saules pulksteni, un apskatām, kā šeit ir ar kalna ēnu un kur labāk vērot aptumsumu. Secinājām, ka vieta būs laba un aptumsumu vajadzētu redzēt starp diviem kalniem.

Dodamies uz veco ceļu un redzam vecu sniega mašīnu un trošu vagonu, kas ir nolikts publiskai apskatei. Drīz vien pamanām uz mājas sienas, ko pazīstamu no pagājušā saules aptumsuma. Austrālijas ķengura zīmi! Tik karsti te gan nav un ķengura arī nav.

Trošu vagoniņi

Trošu vagoniņi

Tālāk piestājam pie vecā gaisa vagonu šķirotavas, kas pienāk no četrām pusēm un vecie statņi joprojām stāv savās vietās. Tāda kalnrūpniecības vēsture, kas te tiek saglabāta kā vēsturisks mantojums, un vecās mājas arī nav atļauts nojaukt. Ir saglabāta viena daļa posmu ar trosēm un vagoniem. Šajā vietā ir arī GeoCaching slēpnis. Vienu brīdi meklējām tā kā pēc apraksta, kur vajadzētu būt, bet drīz vien atrodam nedaudz tālāk. Tikmēr Anders uzņem bildes. Viņš tālāk nedosies un ies atpakaļ uz pilsētu.
[… turpinājums sekos…]