8. diena – brīvā diena. 2. daļa

[… turpinājums …]

Ziemeļbrieži

Ziemeļbrieži

Ceļš turpinās trijatā. Uz ceļa redzami vien pēdu un sniega moču sliežu nospiedumi. Vecais ceļš atrodas stāva kalna augšā, un jaunais ceļš atrodas dažus metrus virs ūdens līmeņa. Pa vidam atrodas vecais gaisa vagonu ceļš. Laiks ir labs, saulains, nav vēja, tik liels sals. Pa ceļam sastopam vairākus Svalbāras īpatnējos ziemeļbriežus (Rangifer tarandus platyrhynchus)

Vēl pēc laika ir redzama lidosta, un mēs dodamies kalna augšā. Pa ceļam mums garām pabrauc liels autobuss, un drīz seko arī mini busiņš, kas piestāj un aptaujājas vai mums viss ir kārtībā, un kur dodamies bez gida pavadības. Sieviete atgādina, ka nav labākā doma klīst pašiem, bet saka ka ap šo rajonu polārlāči nav diezko manīti. Turpinām ceļu, drīz vien ir redzama sēklu bankas ieeja, un Juris jau staro. Juris iet pa taisno uz durvīm, es ar Agnesi dodamies pa ceļu un piestājam pie zīmes ar uzrakstu: Svalbard Global Seed Vault.

Sēklu banka

Sēklu banka

Esam arī paši klāt, ieeja ir milzīga, betonu būve ar metāla durvīm, virs kurām savietotas daudzas trijstūra plāksnītes no spoža metāla un priekšā neliels metāla režģa tilts. Padzeram tēju, uzkožam maizītes, sabildējamies un dodamies atpakaļ uz pilsētu. Sastopam pa ceļam tos pašus ziemeļbriežus, šoreiz tie šķērso ceļu. Nedaudz tālāk mēs paņemam vēl vienu GeoCaching slēpni, kas mani visai pārsteidza ar oriģinalitāti. Nebija daudz jāmeklē, jo tas karājās māla traukā un nobrīnījos, ka tas vēl ir vesels.

Nonākam atpakaļ pie vagonu šķirotavas, un ragavas joprojām stāv uz vietas. Agnese apsēdās un šļūcām no kalna lejā. Es neesmu iemanījies tās kontrolēt tik labi, kā daži labi. Tās ir kā krēsls uz sliedēm, kam sliedes pagarinātas uz aizmuguri, uz kā stāv un kontrolē ragavas. Krustojumā apmaināmies vietām, bet Juris tikmēr šķērsoja nogāzi pa taisno un drīz bij kalna lejā. Ar Agnesi uzņemam ātrumu. Ceļš ir ar līkumu, kuru viņa izņēma perfekti, un aizmugurē mums sekoja mašīna ar ierasto ātrumu. Tā tik bij pieredze.

Pa ceļam ieejam tajā pašā veikalā pēc interneta. Pastkartītes šeit maksā lētak ka pastā – 7NOK. Papildus noskatīju suvenīrus un kārtis savai kāršu kolekcijai. Pēc tam drīz vien esam atpakaļ mājās, kur paliekam pēdējo nakti. Daži jau mājās, daži vēl ārā.

No Andersa uzzinām, ka leduslācis ir uzbrucis čehu tūristiem. Vēlāk no Maijas uzzinām precīzāku informāciju. No rīta leduslācis bija iebāzis galvu teltī, paņēmis vienu aiz rokas un izvilcis ārā no telts. Visi bija pārsteigti, jo nenostrādāja biedēšanas sistēma ap telti. Viņi šāva ar revolveri (cik sapratu, tad viņiem gida nebija), bet tas tika spēja lāci savainot. Leduslācis meties projām, un vēlāk ļaudis sekojuši pa pēdām, lai viņu nošautu, jo ievainots lācis ir bīstams. Tā kā jaunās biedēšanas sistēmas ne vienmēr strādā, tad tie, kuriem ir vecās norvēģu armijas biedēšanas sistēmas, kuras vairs neražo, tur tās kā dārgumus, jo tās skaitās ļoti uzticamas. Arī universitāte meklē labākas alternatīvas pret šādiem gadījumiem, bet pagaidām tas nav izdevies.

Lekcija

Lekcija

Juris taisās iet uz muzeju un paēd ātrāk par mums. Mēs taisām savu maltīti un vēlāk dodamies uz to pašu (universitātes) ēku, kur auditorijā klausīsimies lekciju par saules aptumsumu. Pa ceļam, satiekam Alīnu un Edgaru, kuri nāk no savas viesnīcas. Drīz vien esam tur. Arī šeit pie ieejas ir jānovelk kurpes, un tad iekšā var staigāt ar zeķēm vai čībām. Ēka pati ir liela un plaša. Auditorija jau pārpildīta, daži jau laicīgi bija ieņēmuši sēdvietas, daži meklē vietu sānu malās. Mūs pabrīdināja, ka sānos uz kāpnēm nedrīkst sēdēt, jo tādi ir ugunsdrošības noteikumi. Tad atrodam vietu pašā priekšā uz grīdas un uzzinām, ka 2 tukšie krēsli ir brīvi, tad nu ātri okupējam tos. No vidus tiek padota mana kamera, ko biju iedevis viņiem no sāna, lai pafilmē lekciju. Tā kā esmu priekšā, tad no priekšas visu uzfilmēšu, lai labāk sarunas ierakstās.

Lekcijā tika apskatīta šādas tēmas: Saules vērošanas piesardzības pasākumi, kā to vērot, kā lietot aptumsuma brilles; kādu fotografēšanas konfigurāciju lietot noteiktajos aptumsuma brīžos; Saules uzbūve un tās darbības principi. Uzzinājām arī par Saules plankumiem, magnētiskajām vētrām, un kā rodas ziemeļblāzmas. Kā viens lektors izteicās, lielākais sapnis būtu redzēt te pilno Saules aptumsumu un apkārt ziemeļblāzmu. Lekcija forša, beigās sekoja jautājuma daļa un atbildes uz tiem. Pie recepcijas ir izliktas saules aptumsuma brilles, ko var ņemt par brīvu.

Dodamies uz mājām un atrodam vēl vienu ragavu un stumjam to ar’ uz mājām, lai no rīta būtu ērtāk somas pārvietot. Kristīne un Everita nolēmušas aiziet uz saunu, kas atrodas netālu no mājām.

Es savukārt esmu stingri nolēmis šonakt nobildēt zvaigznes un mēģināt noķer Iridium Zemes mākslīgos pavadoņus, kas pārlidos neilgi pirms diviem naktī ar nelielu intervālu. Pie reizes varbūt varētu arī ziemeļblāzmu noķert. Pārējie arī grib uz to parakstīties, bet liekas gulēt un saka, lai pamodina, ja debesis būs noskaidrojušās.

Pirms diviem Agnese nolēma iziet ārā un paskatīties, un atnāca ar sliktu ziņu, ka augšā neko nevarot redzēt. Žēl, izpaliek sabildēt Svalbāras debesis, bet gan jau kādreiz atkal te atbraukšu. Tad nu liekamies gulēt, kā nekā no rīta ir lielākais šī ceļojuma notikums, kā dēļ esam atbraukuši šeit, pilnais Saules aptumsums! Ceram uz labāko laiku un ka neviens mākonis netraucēs vērot šo parādību.
Arlabunakti!

Longjerbīene – manu ceļojumu fantāzija

Pārdomas pirms…

Var jau būt, ka Svalbāras salu arhipelāgs (saukts arī par Špicbergenu) nav tas atpazīstamākais ģeogrāfiskais nosaukums. Iespējams, ka vairumam cilvēku šīs Arktiskās salas liekas īsts pasaules nostūris vai varbūt pat neko neizsakošs nosaukums, viens no daudzum daudzajiem vārdiem plašajā pasaules atlantā… Tomēr vai tieši šādas vietas nevilina piedzīvojumu alkstošo garu, kas mīt ikvienā no mums? Varbūt tieši tāpēc šis nosaukums – Svalbāra – un it īpaši tās galvaspilsēta Longjerbīene mīt manā sirdī un prātā jau gadiem ilgi.

Reiz, pirms vairākiem gadiem, pētot lidostas mājaslapu, uzdūros lidojumu kartei, kurā manu skatienu piesaistīja tālākais uz ziemeļiem esošais galamērķis, ko var sasniegt ar lidmašīnu. Tā bija Longjerbīene. Kā vēlāk atklājās, ar šo faktu un interesanto nosaukumu bija pilnīgi pieticis, lai šī vieta iekļūtu goda vietā manā ceļojumu fantāziju sarakstā. Varbūt tā bija ļoti neapdomīga pieķeršanās vai karstasinīga jaunības mīlestība, tomēr vai jūs spētu turēties pretī? Iedomājieties spoži baltu pasaules nostūri ar īstu sniegotu un baltu ziemu, polārlapsām un roņiem, pat polārlāčiem un ziemeļbriežiem, spožajiem ledājiem, haskiju pajūgiem un askētisko ziemeļu dabas vilinošo skaistumu.

Longjerbīene

Longjearbīene

Par pasaules nostūri runājot, tas nemaz nebūs tālu no patiesības – salu arhipelāgs atrodas vien 15° attālumā no Ziemeļpola (varbūt mums sanāks pasveicināt Santa Klausu?), turklāt tā ir vistālāk uz Ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta visā pasaulē. Cilvēki sāka apdzīvot šo vietu vien pašās 19. gadsimta beigās, savukārt 20 gs. pirmajā pusē Svalbārā attīstījās ogļu ieguves bizness. Mūsdienās liela daļa salu arhipelāga ir dabas liegumi, ir attīstījies tūrisms, kā arī zinātniskā pētniecība.

Bet tas vēl nav viss! Šī gada 20. martā šeit būs redzams pilns Saules aptumsums, kas šogad pilnajā fāzē būs vērojams vien šeit un Fēru salās!

Esam ilgi gatavojušies šai, manuprāt, sirreālajai ekspedīcijai, tomēr domāju, ka ikviena ekspedīcijas dalībnieka galvā šobrīd mudž neskaitāmi jautājumi… Vai mēs redzēsim ziemeļblāzmu? Cik īsti auksti būs tur, aiz Polārā loka? Vai laika apstākļi mums būs labvēlīgi? Vai būsim saģērbušies pietiekami silti? Vai iedraudzēsimies ar haskijiem? Vai satiksim ziemeļbriežus? Ceru, ka šī ekspedīcija iedvesmos ikvienu tās dalībnieku jaunām idejām un mērķiem, varbūt pat sniegs kādas interesantas atziņas. Lai tās neizgaistu kā vizuļojošā ziemeļblāzma vai neizkustu kā saulē zaigojošais ledus, centīsimies tās iemūžināt šajā emuārā. Katru dienu – pa nelielam gabaliņam iespaidu. Ja vien viss norisināsies pēc plāna. Tomēr, kā zināms, plāniem mēdz būt savi plāni :) Tādēļ novēliet mums veiksmi, sekojiet līdzi mūsu aktivitātēm un gaidiet mūs atpakaļ jau pavasarīgajās mājās!